Piemērs Bībeles studiju metodei – Pāvila vēstule Filemonam, atslēga #3

Trešā atslēga ir saistīta ar teksta novērošanu. Mēs uzdodam jautājumu: Ko teksts saka? Kā jau Atslēgā #3 ir minēts, mēs varam lietot krāsu kodu. Šajā piemērā ir lietotas krāsas, kas līdzīgas atslēgā minētajām.

  • Ar zaļu krāsu apzīmētas personas (atbild uz jautājumu “kurš?”); ar īpašu (dzeltenu) krāsu ir izdalīta Dieva Trīsvienība (arī atbild uz jautājumu “kurš?”);
  • Ar zilu krāsu apzīmētas vietas (atbild uz jautājumu “kur?”);
  • Ar sarkano krāsu apzīmēti notikumi vai situācijas (atbild uz jautājumu “kas?”);
  • Ar violetu krāsu apzīmēti atslēgas vārdi un atkārtotie vārdi.

Šis ir tikai piemērs, kā var veikt krāsu kodu. Atslēgā #3 minēti vairāki novērojumi un vēl citas krāsas. Šis ir tikai piemērs.

Tātad, pēc šī krāsu koda mēs varam novērot sekojošo:

  • Galvenās personas (“kurš?”) ir: Pāvils, Filemons, Onesims, Dievs, Jēzus Kristus, kā arī Timotejs, Apfija, Arhips, Epafrs, Marks, Aristarhs, Dēma, Lūka.

Vēl var novērot, ka vēstules sākumā Pāvils vairāk lieto “es” un “tu” vietniekvārdus. Vēstules vidū “es” un “viņš”. Un vairāk uz beigām “tu” un “viņš”.

  • Teksts mums nenorāda ģeogrāfisku vietu “kur?”. Mēs tikai varam novērot, ka draudze satiekas Filemona namā un Pāvils ir važās. Līdz ar to pie nākošās atslēgas mēs mēģināsim izskaidrot, kur atrodas Filemona nams un kur atrodas Pāvils.
  • Varam novērot, ka šajā vēstulē nav minēti pārāk daudzi notikumi. Vairāk minēti stāvokļi, kā gūsteknis, brālis, darbabiedrs, māsa. Pie notikumiem var novērot, ka svētie guvuši atspirdzinājumu, ka Pāvils lūdz par Onesimu, utt. Skat. krāsu kodu.
  • Pie atkārtotajiem/atslēgas vārdiem šeit var novērot vārdus: žēlastība, miers, mīlestība, ticība, sirds, vecais vīrs, cietumnieks.

Krāsu kods būs arī atkarīgs no studējamās grāmatas literatūras tipa.

Vēl kāda lieta, ko īpaši svarīgi ir novērot vēstules literatūras tipā ir saikļi. Pārējos literatūras tipos saikļus var novērot, bet tur tie nav tik būtiski. Saikļi norāda to, kā vārdi un domas tiek saistīti kopā, un norāda uz to attiecību. Saikļi ir būtiski izskaidrošanas procesā. Saikļus parasti atzīmē, tiem apvelkot apkārt attiecīgas krāsas taisnstūri.  Vēlams ievērot piecas galvenās sakarību jomas:

  • Iemesls/cēlonis (zilā krāsā): Tā kā; tāpec, ka; jo; tāpēc utt.
  • Nolūks/rezultāts (violetā krāsā): Lai; ar nolūku, lai; jo utt.
  • Kontrasts (zaļā krāsā): Lai gan; pat ja; bet; tomēr; par spīti; kaut gan; vai utt.
  • Nosacījums (sarkanā krāsā): Ja
  • Laiks (oranžā krāsā): Tagad; pirms; tūlīt; kad/tad; pēc; kopš; līdz; kamēr utt.

Vēstulē Filemonam mēs varam novērot, ka Pāvils dod pietiekami daudzus iemeslus/cēloņus dažādām lietām. Tāpat ir samērā daudzi kontrasti. Ievērojam arī divus nosacījumus, vairākus nolūkus/rezultātus, kā arī dažas lietas, kas ir saistītas ar laiku.

Ar šo gan novērošana vēl nebeidzas.

Piemērs Bībeles studiju metodei – Pāvila vēstule Filemonam, atslēgas #1 & #2

Lai parādītu praktiski, kā iespējams veikt Bībeles studiju, izmantojot Atslēgas auglīgai Bībeles studijai, lietosim Pāvila vēstuli Filemonam. Šī ir samērā īsa vēstule, ar samērā skaidru teoloģiju, un ar šo vēstuli ir viegli sākt praktizēt šo induktīvo Bībeles studiju metodi. Piemērā tiek izmantots Bībeles jaunais tulkojums (2012. gads, Latvijas Bībeles biedrība).

Tātad, lai uzsāktu Bībeles studiju, sākam ar pirmo atslēgu – lūgšanu. Tagad veltī pāris minūtes, lai nomierinātu savu prātu un lūgtu Svētā Gara palīdzību. Piemērotas Rakstu vietas lūgšanai atrodamas pie Atslēgas #1.

Tad nāk nākošais solis jeb otrā atslēga – izlasi. Atver Pāvila vēstuli Filemonam un izlasi visu uzreiz, vēlams skaļi. Ja nepieciešams, izlasi vēlreiz, un mēģini atbildēt uz diviem jautājumiem, kas minēti pie Atslēgas #2. Kad esi atbildējis uz jautājumiem par sarakstīšanas iemeslu un galveno domu, lasi tālāk.

Continue reading “Piemērs Bībeles studiju metodei – Pāvila vēstule Filemonam, atslēgas #1 & #2”

Devocionālā jeb meditatīvā Bībeles lasīšana

Devocionālā jeb meditatīvā Bībeles lasīšana ir neliela teksta daudzuma lasīšana un tā pārdomāšana ar lūgšanu. Šī Bībeles lasīšana ir jebkuras Bībeles studijas sākums un arī galvenais mērķis. Devocionālajā Bībeles lasīšanas laikā veidojas un attīstās mūsu attiecības ar Dievu. Mērķis šai devocionālajai lasīšanai tāpat ir mainīta dzīve. Arī šeit mēs varam uzdot konkrētus jautājumus, kas palīdz nest izmaiņas:

  • Vai ir kāda jauna patiesība, kas man jāpieņem?
  • Vai ir kāda kļūda manā domāšanā, kas ir jālabo?
  • Vai ir kāda pavēle, kam jāpaklausa?
  • Vai ir kāds grēks, kas jānožēlo un jāatstāj?
  • Vai ir kāds piemērs, kam sekot vai nesekot?
  • Vai ir kāds apsolījums, ko pasludināt?
  • Vai ir kāda lūgšana, ko lūgt?
  • Vai ir kāda Rakstu vieta, ko pārdomāt un iegaumēt?

Pētījošā Bībeles lasīšana un Bībeles studija dos mums dziļāku sapratni par Dieva Vārdu. Šīs sapratnes ienešana mūsu laikā ar Dievu veidos mūsu ticību un palīdzēs mums pieaugt garīgi daudz bagātīgākā veidā.

Ievads: Bībeles lasīšana & Bībeles studija

Jautājumi paveic pusi no darba!

Jo vairāk jautājumus mēs uzdodam, jo vairāk atrodam atbildes. Jautājumi dod mums iespēju “rakt” dziļāk Dieva Vārdā. Kurš, kāpēc, kā, kam, kur, kad, ar ko, priekš kam, pret ko, kurš pēc kārtas, utt.

Bet pamatattieksmei ir jābūt lūgšanai. Svētais Gars mūs vada visā patiesībā.

Bībeles lasīšanu mēs varam veikt vismaz divos dažādos veidos – devocionālā jeb meditatīvā lasīšana un pētījošā jeb informācijas iegūšanas lasīšana. Pētījošā lasīšana ir kā daļa no auglīgas Bībeles studijas. Tā ir Atslēga #2.

Atslēga #6: Pasludini

Atslēga #6: Pasludini šo patiesību.

  • Kā šo patiesību var pasludināt citiem – draudzē, jauniešu grupā, svētdienas skolā utt.
  • Kāda ietekme šai patiesībai varētu būt sabiedrības ietekmes jomām:
    • Biznesu un ekonomiku?
    • Baznīcu un draudzi?
    • Izglītību?
    • Ģimeni un ģimenes dzīvi?
    • Valdību un likumdošanu?
    • Zinātni?
    • Mākslu un izklaidi?

Atslēga #5: Pielieto

Atslēga #5: Pielietoienes patiesību 21. gadsimtā un savā personīgajā dzīvē.

Laba novērošana ved pie labas izskaidrošanas, un tā savukārt ved pie pielietošanas. Mums, cilvēkiem, bieži ir ļoti grūti tikt galā ar pārmaiņām, bet pielietošana “pieprasa” to.

Bībele netika rakstīta, lai apmierinātu mūsu zinātkāri; tā tika sarakstīta, lai pārveidotu mūsu dzīvi. Tāpēc Bībeles studijas galvenais mērķis ir mainīt dzīvi.

Mēs bieži nākam pie Bībeles, lai to studētu, lai to mācītos, lai to sludinātu, lai to vispārinātu – lai darītu visu, izņemto tik tās izmainītiem. Mēs esam vienīgie, kas var mainīt savu dzīvi. Līdz ar to šeit ir daži punkti, kas palīdz 5. atslēgā – pielietošanā.

  • Vai es pielietoju pamatlietu – VESELO SAPRĀTU?
  • Vai es labi aptveru AUTORA IECERĒTO DOMU viņa pirmajiem lasītājiem? Atceries, Rakstu vieta nevar nozīmēt mums to, ko nenozīmēja viņiem.
  • Vai man ir tāda pati KONKRĒTA DZĪVES SITUĀCIJA kā pirmajiem lasītājiem? Kad mēs esam līdzīgās situācijās, Dieva Vārds viņiem kļūst par Dieva Vārdu mums.
  • Kāda NEMAINĪGA PATIESĪBA ir atklāta šeit.
  • Kādā veidā šī Rakstu vieta ilustrē MĪLESTĪBAS PRINCIPU?
    • Dieva mīlestību uz mums.
    • Pavēli mums mīlēt Dievu.
    • Pavēli mums mīlēt vienam otru.
  • Vai šis princips ir KULTŪRAS DAĻA?
    • Vai tas ir evaņģēlija centrā vai arī atkarīgs no tā?
    • Vai tā ir vispārīga morāles vērtība vai nē?
    • Vai Rakstos tam ir piemēri visur?
  • Vai autors ir vēlējies parādīt PIEMĒRU visiem ticīgajiem VISOS LAIKOS?
  • Vai šīs VD Rakstu vietas pielietojums ir LIETOTS JAUNAJĀ DERĪBĀ?
  • Vai šī patiesība uzrunā vai izaicina kādu no manām VĒRTĪBĀM, DOMĀŠANAS VEIDU, ATTIEKSMI vai DARBĪBU?
  • Vai mans UZSKATS PAR DIEVU ir saskaņā ar šo patiesību?

Atslēga #4: Izskaidro

Atslēga #4: Izskaidro novēroto, uzdodot jautājumu: „Ko tas nozīmēja pirmajiem lasītājiem/klausītājiem?”

Autors rakstīja Svētā Gara ietekmē. Tātad, kad tu atklāj, ko cilvēks ir domājis, tu atklāj arī, ko dievišķais Autors ir vēlējies pateikt.

  1. Ko nozīmēja mani novērotie kurš?, kas?, kad?, kur?, kontrasti un salīdzinājumi, atkārtojumi, pavēles utt.
  2. Ko es varu uzzināt par VĒSTURISKO SITUĀCIJU?
    • Nepārtraukti uzdod jautājumu „kāpēc?” domājot par tekstu.
    • Kādas ir autora rūpes, pārliecība, emocijas?
    • Kādas ir lasītāja rūpes, jautājumi, emocijas, vājās un stiprās puses.
  3. LITERATŪRAS VEIDS ietekmē manu izskaidrojumu:
    • vēstule (tai ir konkrēts autors, kurš raksta konkrētam saņēmējam par kādu konkrētu problēmu, lietu, tēmu)
    • evaņģēlijs (stāsts par Jēzu un Viņa darbiem)
    • līdzība (stāsts ar pamācību)
    • dzeja (nav jāuztver burtiski, dzejas valoda ir sirds valoda, tā jāsaprot pārnestā nozīmē)
    • proza (dažāda veida stāstījums)
    • vēsturiskais stāsts (stāsta par konkrētiem notikumiem, jāuztver burtiski)
    • bauslība (Dieva dotie baušļi un pamācības, kā dzīvot) utt.
  4. Kāda ir nozīme šim:
    • Vārdam, frāzei, apgalvojumam, simbolam, teoloģiskajam uzskatam?
    • Vai autors izskaidro kaut ko pats?
  5. Izskaidro STRUKTŪRAS elementus:
    • Kā šī Rakstu vieta iekļaujas kopējā vēstī?
    • Kā šī Rakstu vieta saistās ar apkārtējām nodaļām?
  6. Izskaidro TEICIENUS un UZRUNAS.

Lietojot Bībeles KONKORDANCI un VĀRDNĪCU, meklē, ko vari atklāt citās Bībeles vietās par šo personu, ieradumu, vietu, situāciju.

Atslēga #3: Novēro

Atslēga #3: Novēro uzmanīgi, ko teksts saka.

Šī ir visbūtiskākā un arī visvairāk laiku paņemošā atslēga. Novērošana ir kā pamatu likšana mājai. Pamatus parasti liek ļoti ilgi, bet rezultātus uzreiz neredz. Tomēr, ja pamati nav kārtīgi ielikti, māja nestāv, bet brūk.

Lai palīdzētu novērošanai, mēs dažkārt lietojam krāsu kodu. Tas nav obligāts, bet palīdz labāk novērot tekstu.

    1. Uzdod jautājumu „kurš?”:
      • Ievēro galvenās personas
      • Novēro vietniekvārdus – es, man, mans, viņš, viņa, tas, mēs, utt.

       

    2. Uzdod jautājumu „kas notiek?”:
      • Kādi notikumi risinās?
      • Kāda ir notikumu secība?
      • Kas tiek pateikts?
      • Kāds noskaņojums vai emocijas parādās?

       

    3. Uzdod jautājumu „kad?”:
      • Meklē vārdus, kas norāda uz laiku: pirms, pēc, kamēr, tad, līdz, kad utt.
      • Novēro darbības vārdu laikus – pagātne, tagadne, nākotne.
      • Novēro gadskaitļus.

       

    4. Uzdod jautājumu „kur?”:
      • Skaties, kādas vietas ir minētas.
      • Apskaties ģeogrāfiskās vietas kartē.

       

    5. Meklē kontrastus un salīdzinājumus:
        • Meklē kontrastus idejās, cilvēkos, notikumos, attieksmē un uzskatos. Ievēro vārdus: bet, kaut arī, tomēr, tad, savādāk, taču utt.
        • Meklē salīdzinājumus idejās, notikumos, personās attieksmē. Ievēro vārdus: kā, arī, tāpat kā, līdzīgi utt.

       

    6. Meklē atkārtojumus vārdos, frāzēs, idejās, tēmās.
      • Novēro apgalvojumus, loģiskos spriedumus, pavēles, pamudinājumus utt.

Atslēga #2: Izlasi

Atslēga #2: Izlasi visu grāmatu uzreiz – skaļi.

  1. Domā grāmatās!
    • Tas dod pārskatu par visu grāmatu.
    • Tas palīdz ieraudzīt kontekstu un struktūru.
    • Tas palīdz tev ieraudzīt visu kopumā.
    • Grāmatas tika sarakstītas, lai tiktu lasītas šādā veidā.
  2. Centies atbildēt uz jautājumiem:
    • Kāpēc grāmata rakstīta?
    • Kāda ir grāmatas galvenā doma?

Atslēga #1: Lūdz

Lūdz, lai Svētais Gars palīdz tev studijās.

“Mēs sludinām gudrību pilnīgajiem. Tā nav nedz šīs pasaules, nedz tās iznīcīgo valdnieku gudrība. Bet mēs sludinām Dieva gudrību, kas noslēpumā apslēpta, ko Dievs bija paredzējis mūsu godībai, vēl pirms pasaule tapa. Gudrību, ko neviens no šīs pasaules valdniekiem nav atzinis; ja viņi būtu atzinuši, viņi nebūtu krustā situši godības Kungu.  Ir tā, kā rakstīts: ko neviena acs nav redzējusi un neviena auss nav dzirdējusi, kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl. – Bet mums Dievs to atklājis caur savu Garu, jo Gars izdibina visu, arī Dieva dziļumus. Kurš cilvēks gan īsti pazīst cilvēku, ja ne cilvēka gars, kas ir viņā? Tāpat arī Dievu neviens īsti nepazīst kā vien Dieva Gars. Un mēs neesam saņēmuši šīs pasaules garu, bet Garu, kas nāk no Dieva, lai spētu zināt to, kas mums dāvināts no Dieva. Un to mēs runājam nevis cilvēciskas gudrības, bet Gara mācītos vārdos, garīgo izskaidrodami garīgi.” (1. Korintiešiem 2:6-13)

“Lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dod jums gudrības un atklāsmes garu, tā ka jūs viņu atzīstat, lai jūsu gara acis būtu apgaismotas un lai jūs zinātu, kas ir viņa aicinājuma cerība un kādu godības bagātību iemanto viņa svētie, lai jūs zinātu, cik neizmērojami liela ir viņa dievišķā varenība, kas darbojas pie mums, ticīgajiem.” (Efeziešiem 1:17-19)

“Atver man acis, un es lūkošos brīnumos, kas tavā bauslībā!” (Psalms 119:18)

(Bībeles teksts no jaunā tulkojuma, © Latvijas Bībeles biedrība, 2012)