Piemērs Bībeles studiju metodei – Pāvila vēstule Filemonam, atslēga #3

Trešā atslēga ir saistīta ar teksta novērošanu. Mēs uzdodam jautājumu: Ko teksts saka? Kā jau Atslēgā #3 ir minēts, mēs varam lietot krāsu kodu. Šajā piemērā ir lietotas krāsas, kas līdzīgas atslēgā minētajām.

  • Ar zaļu krāsu apzīmētas personas (atbild uz jautājumu “kurš?”); ar īpašu (dzeltenu) krāsu ir izdalīta Dieva Trīsvienība (arī atbild uz jautājumu “kurš?”);
  • Ar zilu krāsu apzīmētas vietas (atbild uz jautājumu “kur?”);
  • Ar sarkano krāsu apzīmēti notikumi vai situācijas (atbild uz jautājumu “kas?”);
  • Ar violetu krāsu apzīmēti atslēgas vārdi un atkārtotie vārdi.

Šis ir tikai piemērs, kā var veikt krāsu kodu. Atslēgā #3 minēti vairāki novērojumi un vēl citas krāsas. Šis ir tikai piemērs.

Tātad, pēc šī krāsu koda mēs varam novērot sekojošo:

  • Galvenās personas (“kurš?”) ir: Pāvils, Filemons, Onesims, Dievs, Jēzus Kristus, kā arī Timotejs, Apfija, Arhips, Epafrs, Marks, Aristarhs, Dēma, Lūka.

Vēl var novērot, ka vēstules sākumā Pāvils vairāk lieto “es” un “tu” vietniekvārdus. Vēstules vidū “es” un “viņš”. Un vairāk uz beigām “tu” un “viņš”.

  • Teksts mums nenorāda ģeogrāfisku vietu “kur?”. Mēs tikai varam novērot, ka draudze satiekas Filemona namā un Pāvils ir važās. Līdz ar to pie nākošās atslēgas mēs mēģināsim izskaidrot, kur atrodas Filemona nams un kur atrodas Pāvils.
  • Varam novērot, ka šajā vēstulē nav minēti pārāk daudzi notikumi. Vairāk minēti stāvokļi, kā gūsteknis, brālis, darbabiedrs, māsa. Pie notikumiem var novērot, ka svētie guvuši atspirdzinājumu, ka Pāvils lūdz par Onesimu, utt. Skat. krāsu kodu.
  • Pie atkārtotajiem/atslēgas vārdiem šeit var novērot vārdus: žēlastība, miers, mīlestība, ticība, sirds, vecais vīrs, cietumnieks.

Krāsu kods būs arī atkarīgs no studējamās grāmatas literatūras tipa.

Vēl kāda lieta, ko īpaši svarīgi ir novērot vēstules literatūras tipā ir saikļi. Pārējos literatūras tipos saikļus var novērot, bet tur tie nav tik būtiski. Saikļi norāda to, kā vārdi un domas tiek saistīti kopā, un norāda uz to attiecību. Saikļi ir būtiski izskaidrošanas procesā. Saikļus parasti atzīmē, tiem apvelkot apkārt attiecīgas krāsas taisnstūri.  Vēlams ievērot piecas galvenās sakarību jomas:

  • Iemesls/cēlonis (zilā krāsā): Tā kā; tāpec, ka; jo; tāpēc utt.
  • Nolūks/rezultāts (violetā krāsā): Lai; ar nolūku, lai; jo utt.
  • Kontrasts (zaļā krāsā): Lai gan; pat ja; bet; tomēr; par spīti; kaut gan; vai utt.
  • Nosacījums (sarkanā krāsā): Ja
  • Laiks (oranžā krāsā): Tagad; pirms; tūlīt; kad/tad; pēc; kopš; līdz; kamēr utt.

Vēstulē Filemonam mēs varam novērot, ka Pāvils dod pietiekami daudzus iemeslus/cēloņus dažādām lietām. Tāpat ir samērā daudzi kontrasti. Ievērojam arī divus nosacījumus, vairākus nolūkus/rezultātus, kā arī dažas lietas, kas ir saistītas ar laiku.

Ar šo gan novērošana vēl nebeidzas.

Piemērs Bībeles studiju metodei – Pāvila vēstule Filemonam, atslēgas #1 & #2

Lai parādītu praktiski, kā iespējams veikt Bībeles studiju, izmantojot Atslēgas auglīgai Bībeles studijai, lietosim Pāvila vēstuli Filemonam. Šī ir samērā īsa vēstule, ar samērā skaidru teoloģiju, un ar šo vēstuli ir viegli sākt praktizēt šo induktīvo Bībeles studiju metodi. Piemērā tiek izmantots Bībeles jaunais tulkojums (2012. gads, Latvijas Bībeles biedrība).

Tātad, lai uzsāktu Bībeles studiju, sākam ar pirmo atslēgu – lūgšanu. Tagad veltī pāris minūtes, lai nomierinātu savu prātu un lūgtu Svētā Gara palīdzību. Piemērotas Rakstu vietas lūgšanai atrodamas pie Atslēgas #1.

Tad nāk nākošais solis jeb otrā atslēga – izlasi. Atver Pāvila vēstuli Filemonam un izlasi visu uzreiz, vēlams skaļi. Ja nepieciešams, izlasi vēlreiz, un mēģini atbildēt uz diviem jautājumiem, kas minēti pie Atslēgas #2. Kad esi atbildējis uz jautājumiem par sarakstīšanas iemeslu un galveno domu, lasi tālāk.

Continue reading “Piemērs Bībeles studiju metodei – Pāvila vēstule Filemonam, atslēgas #1 & #2”

Devocionālā jeb meditatīvā Bībeles lasīšana

Devocionālā jeb meditatīvā Bībeles lasīšana ir neliela teksta daudzuma lasīšana un tā pārdomāšana ar lūgšanu. Šī Bībeles lasīšana ir jebkuras Bībeles studijas sākums un arī galvenais mērķis. Devocionālajā Bībeles lasīšanas laikā veidojas un attīstās mūsu attiecības ar Dievu. Mērķis šai devocionālajai lasīšanai tāpat ir mainīta dzīve. Arī šeit mēs varam uzdot konkrētus jautājumus, kas palīdz nest izmaiņas:

  • Vai ir kāda jauna patiesība, kas man jāpieņem?
  • Vai ir kāda kļūda manā domāšanā, kas ir jālabo?
  • Vai ir kāda pavēle, kam jāpaklausa?
  • Vai ir kāds grēks, kas jānožēlo un jāatstāj?
  • Vai ir kāds piemērs, kam sekot vai nesekot?
  • Vai ir kāds apsolījums, ko pasludināt?
  • Vai ir kāda lūgšana, ko lūgt?
  • Vai ir kāda Rakstu vieta, ko pārdomāt un iegaumēt?

Pētījošā Bībeles lasīšana un Bībeles studija dos mums dziļāku sapratni par Dieva Vārdu. Šīs sapratnes ienešana mūsu laikā ar Dievu veidos mūsu ticību un palīdzēs mums pieaugt garīgi daudz bagātīgākā veidā.

Ievads: Bībeles lasīšana & Bībeles studija

Jautājumi paveic pusi no darba!

Jo vairāk jautājumus mēs uzdodam, jo vairāk atrodam atbildes. Jautājumi dod mums iespēju “rakt” dziļāk Dieva Vārdā. Kurš, kāpēc, kā, kam, kur, kad, ar ko, priekš kam, pret ko, kurš pēc kārtas, utt.

Bet pamatattieksmei ir jābūt lūgšanai. Svētais Gars mūs vada visā patiesībā.

Bībeles lasīšanu mēs varam veikt vismaz divos dažādos veidos – devocionālā jeb meditatīvā lasīšana un pētījošā jeb informācijas iegūšanas lasīšana. Pētījošā lasīšana ir kā daļa no auglīgas Bībeles studijas. Tā ir Atslēga #2.